Dzemdības ūdenī

Dzemdības ūdenī

Vēsturiski zināms, ka Ēģiptes faraoni un priesteri dzemdēti ūdenī.

Nozīmīgus pētījumus par dzemdībām ūdenī, par to drošību un ieguvumiem pirmais veicis Igors Čarkovskijs pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Padomju Savienībā. Šādiem pētījumiem septiņdesmitajos gados pievērsās arī franču ginekologs Mišels Odents (Michael Odent) Redzot daudzos ieguvumus dzemdībās ūdenī, tās kļuva arvien populārākas daudzās Rietumu valstīs.

Cik vien cilvēce sevi atceras, sievietes ūdeni izmantojušas kā atsāpinošu līdzekli dzemdībās. Dzemdības ūdenī ir pieļaujamas arī Latvijā, bet nav domātas visiem.

Tas ir :

Dzemdībās ārpus ūdens rodas t.s. “pilno vēnu sindroms”, kas nedaudz pasliktina asinsriti kājās. Asinsvadi sašaurinās un asinis nepieplūst nepieciešamā daudzumā uz kājām. Paaugstinās spiediens. Tā kā sievietes parasti dzemdību laikā guļ uz muguras, spiediens uz aortu pastiprinās, kā rezultātā asinsrite pasliktinās. Ūdenī, pat ja sieviete guļ uz muguras, spiediens uz aortu ir nedaudz vājāks un asinsrite ir labāka. Nerodas “pilno vēnu sindroms”, tātad arī spiediens nepaaugstinās.

Ūdens atslābinoši iedarbojas uz placentas asinsvadiem, tie mazāk sašaurinās un bērna asinīs nokļūst vairāk barības vielas. Un šādos nosacījumos viņam ir vieglāk pārciest uzlikto slogu dzemdībās un viņa smadzenes darbojas saudzējošākā režīmā. Ūdens atslābina māti, un māte atslābina bērnu.

Stress provocē augstu hormonu izdalīšanos, kas kaitīgi iedarbojas gan uz māti, gan uz bērnu. Lai pasargātu dzīvībai svarīgos orgānus, tādus kā smadzenes, sirdi, nieres – stresa hormoniem ir liela ietekme uz asins piegādāšanu (stresa stāvoklī organisms dzemdi neuztver kā svarīgu orgānu) un ja asins pieplūde dzemdei mazinās, tad cieš bērns no skābekļa trūkuma. Bet, dzemdētājai atrodoties ūdenī, tas ir daudz labāk.

Spiediens uz bērna galviņu dzemdībās ūdenī samazinās par 30 – 40 %. Viņam ir vieglāk pārvarēt atmosfēras spiedienu.